IMO 2020 samazina sēra, nevis CO₂ emisiju daudzumu

Jūras pārvadātāji var izvēlēties trīs dažādas metodes, kā samazināt konteinerkuģa sēra emisiju daudzumu. Lai gan visi risinājumi dod iespēju būtiski samazināt SOx emisiju daudzumu, tiem ir trūkumi saistībā ar CO₂ vai citu SEG emisijām. Tie ietver:

• Rafinētas dīzeļdegvielas vai destilātus (piemēram, flotes gāzeļļu (MGO)), kuru sēra saturs ir mazāks par 0,5 %. Šī degviela ir dārgāka par mazutu (HFO).
•  Skruberu uzstādīšanu uz kuģiem — pēc būtības skruberis ir mazgājamā mašīna, kas atdala sēru no pārējās degvielas sadegšanas laikā.
•  Alternatīvu degvielas resursu, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), izmantošanu. Lai izmantotu LNG, ir jāpielāgo dzinējs, bet to var relatīvi lēti iegādāties. Tā kā gāze ir bīstama, ar to darbināmos kuģos nedrīkst vest dažus kravas veidus.

Pētījumos ir dažāds viedoklis par patiesajām vides izmaksām, ko rada IMO 2020 paredzētais sēra emisiju samazinājums. Visām sēra daudzuma samazinājuma metodēm ir pamanāmi trūkumi, kas neatsver IMO 2020 sniegtos ieguvumus, tomēr šīs metodes ir pamatoti pētīt tālāk un ņemt vērā politikas izstrādē.

Sadarbojoties ar uzticamiem partneriem, DHL var palīdzēt klientiem ne tikai samazināt sēra emisiju daudzumu, bet arī paātrināt ilgtspējīgu degvielu ražošanu un pieejamību visā pasaulē. Sniedzam piemēru par jūras transportu:

1. DHL prognozē oglekļa emisiju daudzumu, kas būtu jāsamazina.
2. Tiek iegādāts atbilstošs ilgtspējīgas kuģu degvielas daudzums, ko izmanto vienam vai vairākiem konteinerkuģiem.
3. Pārvadātāji iepilda ilgtspējīgu kuģu degvielu, bet tiem ir jāsedz tikai parastās degvielas izmaksas. Cenu atšķirība starp tradicionālo un ilgtspējīgo kuģu degvielu nosaka, cik liela ir ilgtspējīgas degvielas piemaksa.
4. Vienas atmosfēras pieejas piemērošana vienkāršo pāreju uz citiem degvielas veidiem, jo ilgtspējīgai jūras degvielai nav jābūt tajos pašos kuģos kā konteineram, kura emisiju daudzums tiek samazināts.

Ne visas mazsēra degvielas ir vienādas. Degvieleļļa ar ļoti zemu sēra saturu (VLSFO) tiek iegūta, sajaucot piedevas un tā sauktos aromātiskos savienojumus, lai uzlabotu efektivitāti un eļļainību. Šie aromātiskie savienojumi, piemēram, toluols vai benzols, var izveidot melno ogli, nonākot saskarē ar gaisu.

Melnā ogle ir aerosols, kas rodas degvielas nepilnīgas sadegšanas dēļ;  ANO to uzskata par klimata sasilšanas virzītājspēku. Turklāt šī viela ir toksiska cilvēkiem. IMO iesniegtajā Vācijas pētījumā ir pausts brīdinājums par to, ka pāreja no HFO ar lielu sēra saturu uz VLSFO var palielināt melnās ogles emisiju daudzumu par līdz pat 85 %. Pētījumā ir arī norādīts, ka kuģošana ar mazāku ātrumu var samazināt melnās ogles emisiju daudzumu.

Lai izpildītu IMO 2020 noteikumus, kuģu īpašnieki var uz saviem kuģiem uzstādīt skruberus. Šie skruberi “izskalo” sēra oksīdu no kuģa dzinēja un izplūdes sistēmām, dodot iespēju izmantot tradicionālo HFO ar sēra saturu virs 0,5 %.

Skruberi ir divu veidu: atvērtās un slēgtās cilpas. Slēgtās cilpas sistēmās izlietotais ūdens tiek uzglabāts uz kuģa, un tas ir jālikvidē īpašās ostu iekārtās. Bet atvērtās cilpas sistēmās piesārņotais ūdens tiek izliets okeānā, kas var kaitēt okeāna dzīvniekiem. Tādas valstis kā Ķīna tagad apsver tādu politiku īstenošanu, ar kurām piekrastes reģionos prospektīvi tiktu aizliegta atvērtās cilpas skruberu izmantošana.

Lai gan LNG izmantošana samazina CO₂ emisiju daudzumu, LNG pēc būtības sastāv no metāna, kas tehniski joprojām ir fosilais kurināmais un siltumnīcefekta gāze. Papildu CO₂ emisiju daudzuma samazinājumam ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome iesaka samazināt metāna emisiju daudzumu par vismaz 35 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu , lai panāktu, ka globālā temperatūra nepalielinās vairāk kā par 1,5 ° Celsija grādiem.

Lai gan LNG ražošana un izplatīšana var palielināt bažas par CO₂ emisijām, tās normāla sadegšana kuģa dzinējā rada mazāk CO₂ emisiju nekā HFO. Tomēr nepilnīgas dzinēja uzbūves dēļ ir iespējamas noplūdes, ko sauc arī par metāna izdalīšanos, proti, pastāvīgu metāna emisiju gaisā. Šī parādība izceļ, cik svarīga ir labāka kuģa un dzinēja konstrukcija, kā arī rūpīga un regulāra emisiju kontrole uz klāja. Šī ir daļa no IMO 2050 sākotnējās stratēģijas mērķa, kurā ņemti vērā iepriekš norādītajos pētījumos apskatītie punktu, lai nosūtītāji varētu rīkoties jau šodien.

Biodegvielas turpinās būt viena no reālākajām tradicionālo degvielu alternatīvām neatkarīgi no tā, vai tās satur daudz vai maz sēra,  turpmāko piecu līdz desmit gadu laikā. Ir svarīgi, ka tās iegūst no ilgtspējīgām izejvielām, tomēr šīs degvielas jau ir plaši komerciāli pieejamas mūsdienās. Nākotnē tās būs iespējams iegādāties par vēl zemāku cenu, optimizējot piegādes ķēdes un gūstot apjomradītus ietaupījumus. Kad to dara pareizi, biodegvielu ražošana un izmantošana ir videi nekaitīgāka, jo šīs degvielas bioloģisko noārdās un ir mazāk toksiskas nekā fosilās degvielas.

Biodegvielas ierasti ir:

• Biodīzelis: to parasti iegūst no augu vai dzīvnieku taukiem un spirta un parasti izmanto kā dīzeļdegvielas piedevu (diapazonā no 2 % (B2) līdz 100 % (B100)). Kad to ražo no izlietotām izejvielām (vai HVO, kas atbilst hidrogenētām augu eļļām), biodīzeli var izmantot kā tīru degvielu.
• Bioetanols: To izmanto kā piedevu parastajai degvielai un parasti ražo, fermentējot kukurūzu vai graudus. Visplašāk zināmais bioetanols ir E10, ko izmanto vieglajās un kravas automašīnās kā 10 % etanola un 90 % benzīna maisījumu.
• Biopetroleja: To sauc arī par aviācijas biopetroleju un iegūst no augu un dzīvnieku taukiem. Aviācijas biopetrolejas var samazināt aviācijas SEG emisiju daudzumu par 50 līdz 95 %, salīdzinot ar fosilo aviācijas degvielu.

Biodegvielas pastāv paralēli e-degvielām, kas ir sintētiskas degvielas, kuras iegūst no ūdens un oglekļa dioksīda. Izlasiet par e-degvielām un citiem uzlabojumiem mūsu Ilgtspējīgo degvielu baltajā grāmatā PDF formātā (1,9 MB).

Iekšēji oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas risinājumi Pāreja uz ilgtspējīgiem degvielas veidiem

Izpratne par ilgtspējīgas piegādes ķēdes pārvaldību

Uzsvars uz ilgtspējas glosāriju